Arhīvs priekš jūnijs, 2010

DNS sajaukšanās

Vakar, inerti pavadot pēdējo brīvdienu, noskatos, kā kaimiņš, tūlīt kāps savā auto, ko gandrīz arī izdara, kad tomēr pārdomā un pievērš uzmanību uz sānu stikla notecējušam nenoteiktas sugas putna mēslam. Visdrīzāk jau baloža. Kā jau mūsu tīrīgajai nācijai pienākas, salonā atrodas salvete, ko tad arī kungs nolēmis izmantot uzlidojuma seku likvidēšanai. Sapratis, ka tā ar vienkārši sausu papīra gabalu sveikā cauri netiks, viņš nedaudz iepauzē un (ar neviltotu interesi vēroju un lieku uz versiju, ka atmetīs ar roku) uzspļauj uz krītbaltās masas, tiekot galā ar šķīdināšanas procesu. Lai arī kāds savienojums tur bija izveidojies, tas tika vienmērīgi izklāts pa visu stiklu. Savu daļu dabūja arī vējstikls un motora pārsegs, kuri gan nebija cietuši no minētajām aplikācijām. Galvenais jau, ka beigās neko neredz un saimnieks var pēc plāna doties uz veikalu pakaļ vēl vienam (saldējumam).

Advertisements

Latvijas papagaiļi

Tradicionālais (2. gadu) laivu brauciens Jāņos pa Durbes upi (pagājušgad Abavas lejtece) beidzās ar asinīm pa degunu dēļ sagāztajiem kokiem un lēno vai neesošo straumi, nozieguma vietā un izpildē pieķertām ērcēm, vienam otram pat ar miesas bojājumiem vieglu apdegumu formā un stīviem kauliem. Visādi citādi dzīvi gandrīz var saukt par skaistu, jo, liekas, šāds attiecīgo datumu atzīmēšanas variants ir vispiemērotākais – cilvēks tak no dabas nācis un kāpēc lai uz pāris dienām par to viņš nepaliktu. No Cīravas līdz vairāk kā pusei upe šaura, piegāzta, vēlāk, pievienojoties Tebrai, upēm kļūstot par Saku – liels dīķis, bet, sajūtot galu, airētprieks atgriežas, ātrums palielinās un drīz jau divu dienu 40 km aiz muguras. Esam izdarījuši arī vienu otru labu darbu, sagriežot uz izņemot nelegālos tīklus, kas pārvilkti pāru upei – tā teikt – inspektorus nomētājām, kad tas bija nepieciešams. Otrās dienas rītā priecēja vēl šogad neredzētais krāšņais zivju dzenītis. Ar putniem, kā jau jūnija beigās pienākas, pašvaki. Daudzi jau izligzdojuši un vairs nedzied, meitas šiem vairs neinteresēs kādu gadu. Dzirdamas vien zīlītes, ķauķi, kaut kur aizpeld kāda meža pīle, gaisā vārnas, kraukļi, svīres, bezdelīgas un baltie stārķi. Lai nu kā, šajā braucienā esmu atvēzējies pēc finiša aizkļūt ieķeksēt Bišu dzeni Merops apiaster, kas ir ne mazāk kolorīts vietējais papagailis. Tālu nav jābrauc – cik tad tur no Pāvilostas. Cerības gan nelikās pārāk lielas, jo metās jau 24. jūnija vakars un ei nu sazin, vai viņi tik vēlu krēslā kādu normālu kukaini meklēs. Izķemmējam elektrības vadus tajā areālā, bet nekā. Kad jau esam nogriezušies un atmetuši ar roku, Saraiķos tomēr viens no vadiem izlec. Lai arī kārtīgi apskatīt, papriecāties un draugiem parādīt neizdevās, pašam prieks un saraksts arī smaida. Ap pusnakti jau bārdā vīpsnā Rīga, sak, nu re – nekur jau pavisam no manis neaizbēgāt.

Melngalvas zoss Branta bernicla – 12.06.2010. – 1 uz dienvidiem no Kolkas. Kādu kaut cik interesantu putnu kā reiz prasījās 20 km garā pārgājienā. Jūnijā jau zosis var saukt par kavētājām. Bet ko tur – arī vēlie migranti ir vajadzīgi, lai vasaras sākumā ir, uz ko skatīties.

Sen jau bij laiks

Svītrainais ķauķis Sylvia nisoria – 06.06.2010. Bauska. Šo sugu man piespēlēja Andris, ziņodams par novērojumu pie Bauskas – izbijušā grants karjerā. Putns diezgan rets, lieki minēt, ka līdz šim nebiju pārāk aizrāvies ar tā meklēšanu, lai arī piemērotās vietās to var nedarīt vien aiz slinkuma. Bet kad tev šitā ņem un pasniedz uz paplātes ligzdojošu un netālu no Rīgas, tad nav ko kautrēties un jābrauc ķeksēt iekšā. Sākumā paklausījos balsī, bet pēc tam arī gar acīm grozījās. Šogad jau piektais lielais ķeksis.


Laiks

jūnijs 2010
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
« Mai   Jūl »
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
282930  

Tēma

Nesen aiztikti

Skatīts

  • 15  167 reizes

tw

Advertisements