All along the watchtower…

Torņu cīņas ir katru gadu visnotaļ gaidīts pasākums, citiem dēļ lūzeriskā – galvenais ir piedalīties, citiem – sacensties ar noteiktu mērķi. Šoreiz 24 stundu putnu vērošanas sacensībā pieteikušās par divām komandām mazāk, nekā pērn, tātad septiņas, turklāt komandu sastāvi diezgan spēcīgi. Cīņām izliktie torņi – Kaņiera ezers, Pape, Dunduru pļavas, divi torņi pie Lubāna ezera, Kuiviži un Dviete. Uz Papi nekad neviens negrib braukt, jo tur tik vēlā pavasarī nav pārāk interesanti putnu ziņā, Kaņierī tik daudz tūristu, ka noteikti kādi putni tiek palaisti garām, bet nekāda naida, jo šis ir arī cilvēku informēšanas par putniem pasākums. Dunduru pļavās vienkārši maz putnu un salīdzinoši neliela to daudzveidība, Lubāna torņi ir ok, es pat gribēju izlozēt vienu no tiem, cerībā uz baltvaigu zīriņu, kuru vēl neesmu redzējis. Kuiviži – pēc jaunajiem vērtēšanas rezultātiem šķiet cerīgs, lai arī labam rezultātam joprojām vajag daudz putnu, bet Dviete – jā, pagājušgad tur vinnējām, bet tas nozīmē, ka tur vajag vēl daudz vairāk putnu.

Cīņu atklāšanas un torņu izlozes pasākums kā vienmēr pēc visiem labākajiem brokastu paraugiem. Komanda mums tāda pati, kā pagājušgad. Skaidrs, ka negribam Papi un Dundurus, lai arī pēdējo ne tik traki, jo tur labas izredzes pacīnīties par uzvaru. Šoreiz nedaudz pamainīti vērtēšanas noteikumi – uzvar komanda, kas visvairāk uzlabo attiecīgā torņa visu gadu vidējo rādītāju, nevis rekordu, kā pērn. Re, kā – Dundurus izvelk mūsu otrā komanda – Himantopus fārmklubs, bet mēs tiekam atkal pie Dvietes. Uzreiz jau skaidrs, ka uzvara jāaizmirst, jo pagājušgad tur novērojām 96 putnu sugas un, tā kā tas bija tornim pirmais gads, tad šāds cipars ir arī vidējais, kas jāuzlabo. Nu neko, atliek cerēt uz balvu nominācijā – interesantākā suga.

Pa ceļam uz torni pagūstu ieķeksēt divas putnu sugas šim gadam – lakstīgalu un brūno čaksti. Pēdējās šogad uz to brīdi maz ziņotas un arī mūsu novērojums trāpās pie pirmajiem uzskaitītajiem migrantiem. Bet tas tā. Pusdivos esam tornī un sākam skatīt, skaitīt un klausīt. Kā pirmo ieķeksējam vītīti un tad jau pirmās stundas putni tabulās birst kā no… jebkā, no kā kaut kas var intensīvi birt. Jau pavisam drīz priecē melnais stārķis, kas noriņķo tieši pie torņa, tāpat divi gabali ķīķu, ko pagājušgad te dabūjām tikai otrās dienas rītā. Ezerā pilns ar zīriņiem – pārsvarā kolorītie baltspārnu zīriņi, nedaudz mazāk melnie zīriņi un pa kādam upes zīriņam. Klusībā ceru uz to nelaimīgo baltvaigu zīri, ko medīju kādus piecus gadus un tā arī nekad nav nācies redzēt. Viegli jau nebūs – zīriņi pamatā lido patālu no torņa un baltvaidznieks, lai arī tā pazīmes man sen jau ir kaulu smadzenēs, pa gabalu ir līdzīgs upes zīriņam, tātad tas ir labi jāredz, lai droši noteiktu.

Pavisam drīz satiekam arī mazo ērgli un bezdelīgu piekūnu. Ar plēsējiem mums vispār labi iet. Smuki svilpo vālodze, pavisam tuvu tornim, pa krūmiem mauro lakstīgalas, vītaro ķauķi. EU! – pēķšņi izsaucos, – tas tak baltvaigu zīriņš! Manī jau iekšā ārdās jaunas sugas prieks, kad teleskopā redzu putnu lidojam pretī. Andris to daļēji redz, bet ar to nepietiek. Tīri egoistiski jau ok, man 271.  suga, bet, lai to ieskaitītu tornim un sacensībām, vajag vismaz trijiem redzēt. Jācer, ka drīz atkal tai barā izdosies ieraudzīt, lai pārējie var pieķeksēt.

Par spīti torņa attālumam un noškirtnei no civilizācijas, mūsu rosīšanās izrādās diezgan publiska. Tornī viesojas žurnālisti no diviem vietējiem laikrakstiem, kā arī Latgales reģionālās televīzijas, kam pastāstam, kas šitā par ķēmošanos un kāds sakars skatīties uz putniem vispār.

Kamēr mēs ar Andri tur bīdām putniem sabiedriskās attiecības un gozējamies kamerās, Ilze redz gārgali, bet nevienam nav laika skatīties uz to, tāpēc, kad mēdiji prom, meklējam gārgali no jauna. Drīz arī atrodam un skaistule Melnkakla gārgale oficiāli nokļūst mūsu tabulās. Novērojums bez šaubām interesants, jo tā ir jūras suga un tik tālu iekšzemē sastopama samērā reti. Kamēr nevar ieskaitīt baltvaigu zīriņu, šis ir labs pretnedents uz interesantāko sugu šajās cīņās. Nepaiet nemaz ilgs laiks, kad varam apmierinātībā smīnēt, jo Baltvaiguzīriņš sēž uz kokgabala un nu to var apskatīt pavisam labi. Parādās arī otrs, un nu jau retuma/ interesantuma nominācijā mums nopietnāks variants.

No meža izlido Riekstrozis. Nekas ekstrēms, smuks un mežos diezgan izplatīts vārnveidīgo kārtas putns. Tad kāpēc to pieminēt? Izrādās, līdz šim, astoņu gadu laikā, troņu cīņās nevienā no torņiem šis putns nav novērots. Nedaudz pārsteidzoši un sanāk tāds kā mazais prieks par to. Pavisam kādus piecus šis sugas īpatņus redzējām.

Pagājušgad pirmo dienu šeit noslēdzām ar 68 putnu sugām. Metoties vakaram, gaidam naktsputnus. Veiksmīgā kārtā dabūjam pilnu komplektu – vaukšķ dumbrcālis, kurkst vakarlēpis, pilina ormanītis, tarkšķ grieze (pērn Latvijas griežu galvaspilsētā, kā Dvieti dēvē Andris, griezi nedabūjām), mauro meža pūce (gandrīz precīzi tajā pašā pulksteņlaikā kā pagājušgad, tāpat kā ormanītis), blēj mērkazas, svilpj slokas. Bonusā dabūjam pārlidojošu kuitalu un baltpieres zosi. Lielais dumpis gan pudelē nepūš, maitasgabals.

Nakts komplekts pieskaitīts, esam pirmajā dienā piefiksējuši 69 putnu sugas, kas liek tam pērnajam 96 vairs neizskatīties tik bezcerīgam. Visi var taisīties uz dusu. Mēs ar Ilzi aizbrienam paklausīties ķikutu, kam netālu no torņa riesta vieta zināma un kur pagājušgad man tas bija pirmais novērojums šim putnam. Brīdi paklausāmies viņa burbuļošanā un pirmā diena var beigties. Šis, starp citu, ir pirmais zināmais ķikuta novērojums Latvijā šogad.

Četros no rīta slienamies augšā klausīties rīta meža aktivitātēs. Atnāk gan ilgi gaidītā dzeltenā stērste, gan zilzīlīte, kā arī plukšķis un sila strazds. Pamalē aiz ezera burkšķ rubeņi, pārlido vēl nefiksētā sudrabkaija, gaidām lielo balto gārni. Un ne tikai sagaidām, bet veseli 27 nolido tieši gar torni.

Diemžēl pēc pāris stundām rīta aktivitāte beidzas. Nu jau ar mokām sarakstā tiek kāds jauns putns. Ilze vienīgā redz balto cielavu – nacionālais putns nav šajās cīņās mūs pagodinājis ar savu klātbūtni. Tāpat kā dzeltenā cielava, ar asinīm pa degunu esam dabūjuši lielo zīlīti un zilzīlīti, citu zīlīšu nav. Tāpat slinks bijis blakus esošais Skuķu ezers – ne tur skuķi, ne vairākas parastas pīles un ķauķi. Zilzīlīte arī kļūst par pēdējos sugu, ko reģistrējam, pusotru stundu pirms sacensību beigām. Esam savākuši 85 putnu sugas. Neizdevās tikt pie tādiem must be there putniem kā garkaklis, brūnkaklis, lielā gaura, pelēkvaigu dūkuris, lielais dumpis, vistu vanags, zivju ērglis, laucis (vispār apbrīnojami), pļavu tilbīte, mazais ķīris, kajaks, meža balodis, svīre (tikai diviem no mums), tītiņš, pļavu čipste, lukstu čakstīte, pelēkais strazds, vesela čupa ķauķu, arī svirlītis (kas, abi ar iedzelteno ķauķi, bija tā saucamās tualetes sugas, jo, paejot nostāk no torņa, bija labi dzirdami). Tāpat bija jāiztiek bez pelēkās un purva zīlītes, nebija brūnās čakstes un kaudze žubīšveidīgo. Rezultāds tātad -11 no vidējā 96. Neizskatās labi un ceram, ka mūsu retais zīriņš spēs konkurēt ar citu torņu retumiem.

Lai arī mums bija otrais lielākais absolūtais šo torņu cīņu cipars (85), pēc sacensību noteikumiem palikām pēdējā vietā. Pat lielākais cipars, kas tika fiksēts Kuivižu tornī (92), palika otrajā vietā. Uzvarēja Lubāna ezera Zvidzes kanāla tornis ar 79 sugām, torņa vidējam rādītājam pieplusojot 10 sugas. Arī mūsu baltvaigu zīriņš, lai arī labi konkurē, tomēr neuzveic melnkakla dūkuri Kaņierī interesantākās sugas nominācijā.

Nākošgad jau mēs būsim fārmklubs, jo uzrādījām it kā vājākus rezultātus par otru komandu. Viņiem trešā vieta, 61 suga un +4 no Dunduru vidēja cipara. Bet mums bija savas mazās uzvaras – esam dabūjuši jaunu sugu torņu cīņām un visvairāk jaunu sugu savam tornim, kas pagājušgad netika fiksētas – 16 gabalas. Lieki piebilst, ka viss patīk un nav ko iespringt – šāds rezultāts bija gaidāms un nemaz nesatrauc.

Advertisements

3 Responses to “All along the watchtower…”


  1. 1 Uģis Piterāns 27/05/2011 plkst. 9:01 priekšpusdienā

    Vakarlēpis nebija zemesvēzis? Mums pie Lubāna torņa jau nu dikti intensīvi tie zemesvēži tarkšķēja – tā jau vien ‘nagi niezēja’ ieķeksēt kā vakarlēpi 😀 bet apraksts par TC’11 labais! 🙂

  2. 3 Arī vērotājs 27/05/2011 plkst. 6:46 pēcpusdienā

    Himantopus Himantopus – baltais stārķis garstilbis 😀


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s




Laiks

maijs 2011
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
« Apr   Aug »
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031  

Tēma

Nesen aiztikti

Skatīts

  • 15,095 reizes

tw

Advertisements

%d bloggers like this: