Posts Tagged '2010'

kā ir, tā ir

Kārtējais putnugads pietuvojies noslēgumam. Sanācis tā, ka nav īsti, par ko atskaitīties, jo, dažādu apstākļu dēļ, šogad putnos aizbraukt sanāca gaužām maz. Taisnošos policijā, bet 2010. gada saraksts knapi pārvilcies pāri diviem simtiem sugu, apstājoties pie 201. Jau iepriekš esmu lielījies, ka viņgad divus simtus esmu sasniedzis jau jūnijā, kas arī it kā ir normāli pie jēdzīgas braukāšanas kapacitātes.

Pie lielākajiem trūkumiem pieskaitāmi lielā pūkpīle, rubenis, mednis, paipala, melnā klija. Tad vesela strīpa brīdēju – lielais šņibītis, gaišais šņibītis, trulītis, temminka šņibītis, līkšņibītis, sarkanā puskuitala, akmeņtārtiņš. Nav piepildīta arī vēlamā kaiju virkne – īsastes klijkaija, reņģu kaija. Ieberzos ar baltvaigu zīriņu, kam šogad obligāti bija jāpievienojas pat mūža sarakstam, tāpat aiz paviršības šogad nedabūju jūras zīriņu. Gada beigās nāca izgāšanās ar lielo alku un melno alku. Agrā pavasarī nebiju izbraucis pūcēs, kas arī atspoguļojas 2010. gada listē: iztrūkst ūpis, apodziņš, ausainā pūce, purva pūce, bikšainais apogs. Izrādās, nekur neesmu manījis arī vakarlēpi, notizlojies ar baltmugurdzeni un trīspirkstu dzeni. Pie mīnusiem jāpierindo arī virkne zvirbuļveidīgo putnu: krastu čurkste, stepes čipste, akmeņu čipste, pelēkā cielava, ezera ķauķis, mazais mušķērājs, riekstrozis, kalnu ķeģis, egļu krustknābis, dārza stērste.

Daļa no šiem nemaz nav tik izplatīti un bieži vien ar tiem ir jāpaveicas, tomēr piemērotās vietās un laikos it kā parasti putni. Tomēr ir arī labā ziņa. Šogad novērotas 7 sugas pirmoreiz mūžā, kas attiecīgo listi pagarinājis līdz 266 vienībām. Biju atvēzējies uz 10, bet ko var gribēt, ja šitā nesanāk. Tāpēc jāgaida jauns gads un tad jau redzēs, kas tur atgadīsies.

Advertisements

Vēlu, bet fakts jeb PP 5. sezona

Viss, kā parasti, sākas ar minēšanu Rīgas autoostā, vai šoreiz šoferis būs tik draudzīgs un riskēs ar dzīvību (vismaz tā citreiz liekas, kad viņi min iemeslus, kāpēc nē), lai savā šosejas kuģī paņemtu trīs velosipēdus, tikpat desmitus kilogramu mantu uz katra no tiem un vēl tikpat šo velosipēdu operatorus – mani, Ediju un Kalvi (kuru veiksmīgi esam sagaidījuši no Londonas uz brīdi), kas tādā vai citādā sastāvā jau piekto gadu pēc kārtas mēģina turpināt riteņbraucienu Pakaļ Putās. Sākumā, ne par pārsteigumu, sirmais kungs, pat virsū nepaskatoties, atsaka – riteņus vajagot iesaiņot un pārvadāt kā televizoru. Interesanti, viņš veikalā ir redzējis riteni kastēs? Sākam viņam uzmākties ar kaitinošiem kāpēc? un, uzklausot iemeslus, kas mūs absolūti neinteresē, kā arī vienbalsīgā tenorā apstiprinot, ka, protams, samaksāsim, pierunājam šoferīti atvērt autobusa linolejā tapsēto pagrabu. Turpināt lasīt ‘Vēlu, bet fakts jeb PP 5. sezona’

Garstilbju torņu cīņas. Process.

Kā jau iepriekš minēts, 22., 23. maijā visā valstī norisinājās Latvijas Ornitoloģijas biedrības (turpmāk LOB, ja vajadzēs) organizētās Torņu cīņas 2010 – diennakts putnu vērošanas sacensības, kas notika jau septīto gadu. Viss sākās ar atklāšanas pasākumu Kaļķu vārtos Vecrīgā, kur tradicionāli sagaidīja pagalam smalkas brokastis, sen un ne tik sen neredzēti putnukolēģi un – pats galvenais – torņu izloze. Komandu skaits kopš pieteikšānās nav mainījies, tās ir deviņas, un mūsu vairākgadējais Himantopus himantopus sadalījies divos sastāvos – otrais tātad Himantopus fārmklubs, kuru pārstāvēja Mārcis, Mareks, Mārtiņš un jaunais sistēmas dalībnieks Arno. Nosacīti pirmajā sastāvā biju es, Andris, Edijs, kurš jau otro gadu un Ilze, kam Torņu cīņās debija. Jāatzīst, ka fārmklubs izskatās spēcīgāks un manas cerības un prognozes uz rezultātu sākotnēji bija diezgan pieticīgas, bet padoties jau tāpēc neiesim. Kuluāros smīnējām, ka komanda, kam būs sliktāks rezultāts, nākošgad būs fārmklubs. Šoreiz statuss tika iedalīts bez iemesla – kādam jau jābūt pirmajam.

Turpināt lasīt ‘Garstilbju torņu cīņas. Process.’

Torņu cīņas 2010

Maijs, gribi vai negribi, klāt, kas tradicionāli nozīmē diennakts putnu vērošanas sacensības (22. – 23. maijs) šai nodarbei paredzētajos torņos, kas, gadiem ejot, sastutēti visā Latvijas teritorijā labākajās “putnu vietās”. Šī jau būs ceturtā reize, kad piedalos (iepriekš Orenīšu dīķos pie Lubāna ezera, Papē un pie Engures ezera) un par pasākumu neko sliktu nevaru teikt – laba kompānija, azarts un dabas tuvums ir lietas, kas pamatā raksturo atmosfēru, 24 stundas ķeksējot putnus no torņa. Pasākumu uztveru kā patīkamu laika pavadīšanas veidu ar neierobežotiem jautrības elementiem, bet nekādā ziņā te nestrādā lūzeriskais “galvenais ir piedalīties”. Tātad labs rezultāts ir ne tikai vēlams, bet pat nepieciešams. Līdz šim gan uzvarēt nav izdevies (bez veiksmes te neiztikt), vien tikt pie veicināšanas vimpeļiem kategorijā “draudzīgākais tornis”, ko piešķir par visvairāk uzņemtajiem apmeklētājiem.

Turpināt lasīt ‘Torņu cīņas 2010’


Laiks

jūlijs 2018
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
« Jan    
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031  

Tēma

Nesen aiztikti

Skatīts

  • 15,093 reizes

tw

Advertisements