Posts Tagged 'saraksts'

kā ir, tā ir

Kārtējais putnugads pietuvojies noslēgumam. Sanācis tā, ka nav īsti, par ko atskaitīties, jo, dažādu apstākļu dēļ, šogad putnos aizbraukt sanāca gaužām maz. Taisnošos policijā, bet 2010. gada saraksts knapi pārvilcies pāri diviem simtiem sugu, apstājoties pie 201. Jau iepriekš esmu lielījies, ka viņgad divus simtus esmu sasniedzis jau jūnijā, kas arī it kā ir normāli pie jēdzīgas braukāšanas kapacitātes.

Pie lielākajiem trūkumiem pieskaitāmi lielā pūkpīle, rubenis, mednis, paipala, melnā klija. Tad vesela strīpa brīdēju – lielais šņibītis, gaišais šņibītis, trulītis, temminka šņibītis, līkšņibītis, sarkanā puskuitala, akmeņtārtiņš. Nav piepildīta arī vēlamā kaiju virkne – īsastes klijkaija, reņģu kaija. Ieberzos ar baltvaigu zīriņu, kam šogad obligāti bija jāpievienojas pat mūža sarakstam, tāpat aiz paviršības šogad nedabūju jūras zīriņu. Gada beigās nāca izgāšanās ar lielo alku un melno alku. Agrā pavasarī nebiju izbraucis pūcēs, kas arī atspoguļojas 2010. gada listē: iztrūkst ūpis, apodziņš, ausainā pūce, purva pūce, bikšainais apogs. Izrādās, nekur neesmu manījis arī vakarlēpi, notizlojies ar baltmugurdzeni un trīspirkstu dzeni. Pie mīnusiem jāpierindo arī virkne zvirbuļveidīgo putnu: krastu čurkste, stepes čipste, akmeņu čipste, pelēkā cielava, ezera ķauķis, mazais mušķērājs, riekstrozis, kalnu ķeģis, egļu krustknābis, dārza stērste.

Daļa no šiem nemaz nav tik izplatīti un bieži vien ar tiem ir jāpaveicas, tomēr piemērotās vietās un laikos it kā parasti putni. Tomēr ir arī labā ziņa. Šogad novērotas 7 sugas pirmoreiz mūžā, kas attiecīgo listi pagarinājis līdz 266 vienībām. Biju atvēzējies uz 10, bet ko var gribēt, ja šitā nesanāk. Tāpēc jāgaida jauns gads un tad jau redzēs, kas tur atgadīsies.

Advertisements

Ķikuts Gallinago media – 23.05.2010. 1 Bebrenes apk., Ilūkstes n. Kopš Papes Torņu cīņām šī pasākuma laikā nebiju dabūjis nevienu jaunu sugu savai kopējai listei. Šoreiz, izlozējot Dvietes torni, līdz putnam bija jāpaiet pa pļavu kādi 800 metri, ko īsi pēc pusnakts arī darīju. Sacensību ieskaitē gan suga nekvalificējās, jo nebija dzirdama no paša torņa, bet privātajiem sarakstiem tas vienalga. Putns ir aktīvs naktī, līdz ar to dabūju viņu uz balsi īsi pēc pusnakts, kad tas diezgan aktīvi burbuļoja blakus Dvietes palienes informācijas centram zemā applūdušā pļavā. Kopējo fonu diezgan skaļi veidoja Ormanīši, Lakstīgalas, Griezes, Upes ķauķi u.c., bet Ķikuta balss bija labi atšķirama, jo, liekas, ir pilnīgi citā frekvencē un labi krīt ārā no apkārtnes skaņu bardaka.

Zosis… beidzot

Sarkankakla zoss Branta ruficollis – 16.04.2010. 1 Bozēnu apkārtnē, Madonas n. 5. aprīlī jau tika ieziņots šīs sugas putns pie Barkavas (G. Grandāns). Lielā attāluma no Rīgas dēļ pat pārāk neapsvēru došanos to meklēt, līdz ar to šī suga bija kārtējo reizi jāatliek uz citiem laikiem. Biju jau pieradis pie daudzajiem nesekmīgajiem mēģinājumiem to novērot Ādažu – Kalngales laukos, kur tā pēc ilgiem laikiem atkal bija parādījusies 2008. gadā. Toreiz to tā arī nedabūju, tāpat kā visos turpmākajos zosu baru apmeklējumos. Šoreiz uz plato galu iznāca braukt ekspedīcijas “Ziemeļpūce 2010” ietvaros (sīkāk par to nedaudz vēlāk) Latvijas – Krievijas pierobežā. Pa ceļam tad arī ieplānojām piestāt Barkavas apkārtnes laukos, kur zosis šobrīd pulcējas visai lielā skaitā.

Turpināt lasīt ‘Zosis… beidzot’

100

Kamēr vēl nav sākušās lielās plānotās aktivitātes putnu un velo jomā, varu ieziņot par vienu otru maznozīmīgāku rosīšanos. Nevilšus esmu ticis līdz 100 putnu sugām šajā gadā, un tas kā reizi notika Lieldienās, kad Daugavgrīvā ieķeksēju savu pirmo šīgada Niedru liju Circus aeroginosus. Suga – nekas īpašs, bet nu, apaļā cipara pēc, jāatzīmē. Nevarētu teikt, ka tas ir daudz, tomēr kopumā uz normālu gada ciparu var cerēt, ja līdz jūnijam ir savākušās 200, tā kā vēl bez panikas. Šogad gan uz gada ķekšiem neiespringšu un speciāli pēc Medņa, Kukaiņu piekūna vai Pupuķa nebraukšu, dodot priekšroku reālākajām sugām priekš mūža saraksta.

janvāris 2010

Tā speciāli skriet janvārī sāku tikai pāris gadus atpakaļ, tāpēc nav nekāds brīnums, ka šogad putnu sugu skaita ziņā atkal tika labots rekords. Uzlabojums, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, gan pavisam neliels – 2 sugas, kas kopā dod ciparu 79. Vērtīgākais novērojums – Lielā polārkaija Larus hyperboreus (bilde zemāk), kas Latvijā ieceļo samērā reti, bet regulāri, man tas bija otrais šīs sugas novērojums. Kaiju dabūjām Getliņu izgāztuvē (arī M. Kilups, A. Klepers, E. Laucis). Ziemā šajā vietā biju pirmo reizi un, protams, tikai tāpēc, ka tur uzturējās tā kaija. Arī citās reizēs tur esmu ieradies pēc tam, kad ieziņots kāds rets putns – pamatā kaijas, kuras tur ir vairāki tūkstoši. Atšķirībā no 2009. gada pavasara, kad izgāztuvē  ciemojās ārkārtīgi retā Kamčatkas kaija Larus schistisagus, kuru tur gaidīju vairākas stundas, kamēr ieraudzīju un sabildēju (arī G. Graubics, I. Līdaka), šoreiz nebijām vēl kārtīgi paspējuši sajust pūstošā kalna aromātu un aiziet, tā teikt, nostāties uz vakti, kad polārene nolidoja burtiski gar acīm. Pēc tam jau to bija viegli pamanīt, jo tā būtiski atšķiras no lielāko masu veidojošajām Sudrabkaijām Larus argentatus.

Turpināt lasīt ‘janvāris 2010’


Laiks

jūlijs 2018
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
« Jan    
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031  

Tēma

Nesen aiztikti

Skatīts

  • 15,093 reizes

tw

Advertisements