Posts Tagged 'velo'

Parīze 3

IMG_2808Vilciens no Rīgas atiet pirmdienas pievakarē, kad ārā vēl karsts. Tveicei piemīt īpašība izstiept laiku, īpaši ja tavās un karstuma attiecībās neiejaucas nekas vairāk kā vienmuļa sviedru tecēšana. Lai gan mēs jau šeit nemaz nesaprotam, kas ir īsta tveice. Un tik un tā kaut kur ir dzirdēts, acīmredzot kāda dīkdieņa izveidots, vārdu salikums -tā garā vasara.

Pretēji iepriekšējiem telefoniskiem brīdinājumiem, perona malā nav neviena, kas varētu neielaist ar formālos izmērus pārsniedzošo bagāžu – plēvēs sapakotiem velosipēdiem. Iespējams, tāpēc, ka tie šādā ietērpā vairāk atgādina ratiņkrēslus. Dāmas, kas pie iekāpšanas piefiksē biļešu atbilstību to lietotājiem, liekas, neko pat nemana.

Turpināt lasīt ‘Parīze 3’

Advertisements

Trūkstošais ķēdes posms jeb Pakaļ putās 2012

Apvalkātais teiciens par nokļūšanu no punkta A līdz punktam Z bieži ietver arī svītru starp šiem burtiem, vismaz rakstiski. Garāka vai īsāka, viļņota, vai lauzīta, tomēr tā redzami norāda uz noteiktu starpposmu. Turklāt neviens no šiem elementiem neliecina par procesa pabeigtību – tu vari atrasties jebkurā no abiem burtiem vai jebkur uz svītras un citreiz labākais ir tas, ka nezini, kāda tā uz papīra vienkāršā pieturzīme izskatīsies jau pēc stundas, dienas, gada.

Turpināt lasīt ‘Trūkstošais ķēdes posms jeb Pakaļ putās 2012’

Pakaļ putās 2011.

Kā tagad smalki saka – izlīst ārpus savas komforta teritorijas (fui, kā apnicis tas teiciens) – par labu daudz saldākai pēcgaršai, mēdz būt diezgan jēdzīgi un vajadzīgi, kaut vai katra personības izaugsmei, izņemot gadījumus, protams, kad tas tā nav. Teikums gan diezgan bezjēdzīgs, bet paskaidrošu. Nez, vai ir jēga dzīvē lēkt pāri savai paši zinat, kam, bet tas jau nenozīmē, ka nevar pamēģināt. Kas zin, varbūt izrādās, ka tas nemaz nav nekam pāri, bet, iespējams, pat saprātīgi. Pa lielam jau jebkurš progress sastāv no šādām lēkšanām, un viss, kas jāpārvar, ir slinkums.

Turpināt lasīt ‘Pakaļ putās 2011.’

Vēlu, bet fakts jeb PP 5. sezona

Viss, kā parasti, sākas ar minēšanu Rīgas autoostā, vai šoreiz šoferis būs tik draudzīgs un riskēs ar dzīvību (vismaz tā citreiz liekas, kad viņi min iemeslus, kāpēc nē), lai savā šosejas kuģī paņemtu trīs velosipēdus, tikpat desmitus kilogramu mantu uz katra no tiem un vēl tikpat šo velosipēdu operatorus – mani, Ediju un Kalvi (kuru veiksmīgi esam sagaidījuši no Londonas uz brīdi), kas tādā vai citādā sastāvā jau piekto gadu pēc kārtas mēģina turpināt riteņbraucienu Pakaļ Putās. Sākumā, ne par pārsteigumu, sirmais kungs, pat virsū nepaskatoties, atsaka – riteņus vajagot iesaiņot un pārvadāt kā televizoru. Interesanti, viņš veikalā ir redzējis riteni kastēs? Sākam viņam uzmākties ar kaitinošiem kāpēc? un, uzklausot iemeslus, kas mūs absolūti neinteresē, kā arī vienbalsīgā tenorā apstiprinot, ka, protams, samaksāsim, pierunājam šoferīti atvērt autobusa linolejā tapsēto pagrabu. Turpināt lasīt ‘Vēlu, bet fakts jeb PP 5. sezona’


Laiks

Septembris 2018
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
« Jan    
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930

Tēma

Nesen aiztikti

Skatīts

  • 15  167 reizes

tw

Advertisements